Eberharda fon Krīgera koka epitāfijas restaurācija

Valsts nozīmes mākslas piemineklis (aizsardzības Nr. 7098)

Datējums: 1759. gads
Autors: nav zināms
Materiāls: Koks, zeltījums, sudrabojums, zaļa laka, zils, sarkans un melns krāsojums
Izmēri, mm: 2710×1660
Restaurators: Ieva Marta
Darbs sākts: 01.11.2019.
Īss objekta apraksts: Epitāfija sastāv no divām daļām, augšējā daļā ģerbonis, apakšējā – uzrakstu plāksnīte ar tekstu vācu valodā, kas sniedz īsas ziņas par mirušo. Pēc izmēriem lielāka ir augšējā daļa – Krīgeru dzimtas pilsoniskais ģerbonis. Ģerboņa centrā vairogs ar sudrabotām vāzēm uz tumši zila fona. Vairogu ieskauj barokāli akantu kokgriezumi. Virs vairoga ir zelta bruņucepure ar kroni, kas rotāta ar piecām spalvām. Uzrakstu plāksnīte veidota, kā rokaja ornamenta kartuša.  
  Eberhards Krīgers (Krüger, Eberhard v.) 1686. gada 22. decembris –  1759. gada 9. maijs. Krīgeru dzimta dažādos vēstures avotos minēta jau 14.gadsimtā. Par Eberhardu Krīgeru zināms, ka, turpinot dzimtas tradīcijas, darbojies kā tirgotājs. 1747. gadā kļuvis par Rīgas rātskungu.  
Ziņas par iepriekšējām restaurācijām: Saskaņā ar izpētē konstatētajiem faktiem epitāfijai trīs reizes ir veikti restaurācijas darbi: Ap 1816. gadu. Pārlīmēti bojātie kokgriezumi, stiprinātas plaisas, zudušo detaļu vietā izgatavotas jaunas. Visu virsmu pārkrāso, pārsudrabo kokgriezumus un vāzes, ieklāj jaunu zeltījumu. Diemžēl izmantoti mazāk vērtīgi materiāli. Piemēram, sudrabojumam izmantotas alvas-svina sakausējuma lapiņām.Precīzs darbu veikšanas laiks nav zināms, domājams, 19. gadsimta beigas. Viss mākslīgais sudrabojums noņemts nost un iepriekš sudrabotās virsmas pārklātas ar pelēkbrūnu līmes krāsu. Tāpat vairākkārtīgi pārkrāsots vairogs.20. gadsimta vidus. Kokgriezumu krāsojums tiek “pielabots” ar alumīnija pulvera krāsu sudrabotajās vietās. Zelta imitācijas pulvera krāsu zeltījumu vietās. Vairogs pārklāts ar gaiši zilu līmes krāsu.
Pašreizējā Restaurācija:
Izpēte: Restaurācijas ietvaros veikta epitāfijas izpēte nosakot epitāfijas sākotnējo krāsojuma sistēmu. Izpētē tika izmantota UV gaisma, rentgena stari, mikroskopija,  un spektrālās analīzes izpētes metodes elementu identificēšanai.
Restaurācija: Restaurācijas uzdevums ir epitāfijas sākotnējā izskata rekonstrukcija, maksimāli saglabājot oriģinālos 18. gadsimta krāsojuma slāņus.   Restaurācijas laikā epitāfijai tiek noņemta lielākā daļa 19. un 20. gadsimta pārgleznojumu kārtas, atsedzot daudz košāku un piesātinātāku sākotnējo apdari.
Epitāfijas pirms restaurācijas. U. Muzikanta foto, SIA Rīgas Doma pārvalde, 2019.
Epitāfija restaurācijas gaitā. Daļēji noņemti 19. un 20. gadsimta uzslāņojumi.
U. Muzikanta foto, SIA Rīgas Doma pārvalde, 2020.
Epitāfija restaurācijas gaitā. Daļēji ieklāta grunts zeltīšanai un sudrabošanai
U. Muzikanta foto, SIA Rīgas Doma pārvalde, 2020.
Sākotnēja zeltījuma (A) un sudrabojuma (B) atsegumi
U. Muzikanta foto, SIA Rīgas Doma pārvalde, 2020.
A – sākotnējais sudrabojums
B – 1816. gada sudrabojums;
U. Muzikanta foto, SIA Rīgas Doma pārvalde, 2020.
Bruņu cepures spalva UV gaismas staros ar redzamu restaurācijas datējumu un kokgriezēja parakstu.
U. Muzikanta foto, SIA Rīgas Doma pārvalde, 2020.

Informāciju sagatavoja:

Ieva Marta, Ronalds Lūsis

© SIA Rīgas Doma pārvalde, 2020