Autors: Hanss Greizers fon Hings un Hanss Fogels (1595.g.); Bartolomejs Gēstmans un Matiass Klepišs (1666 .g.)
Datējums: izgatavošana – 1595., labojumi astes pabeigšana un pārzeltīšana – 1666.g, pēc ugunsgrēka uzposts 1776.g. J.P. Kettermann
Materiāls: varš, zeltījums
Tehnika: vara kalums; zeltījums
Kristīgajā ticībā gailis ir modrības simbols. Apustulis Pēteris, pēc tam, kad bija Jēzu trīs reizes aizliedzis, dzirdēja gaili dziedam un apjēdza, ko ir izdarījis. Gailis atgādina par garīgu modrību.
Senākais Rīgas Doma torņa attēls atrodams Sebastiana Minstera (Münster, 1488–1552) “Kosmogrāfijas” (Cosmographia) 1550. gada izdevumā, kurā gotiskais tornis attēlots pirms 1547. gada 22. maija ugunsgrēka. Tolaik tā bija visaugstākā smaile pilsētā.
Gravīrā redzams, ka torņa smailē nav gailis, iespējams, ka tā bijusi lilija − Dievmātes un domkapitula simbols.
Torņa smailes atjaunošanu iesākta 1594. gadā un pabeigta 1595. gada 16. Oktobrī. Pēc torņa atjaunošanas tā galā uzstādīja gaili. Šis gailis vēl šodien apskatāms Doma zālē
Šis tornis nostāvēja gandrīz divus gadsimtus, līdz 1774. gadam, kad Rāte pavēlēja nojaukt smaili un galeriju līdz pat kupolam. Atjaunoja tikai galeriju ar nelielu barokālu kupolu, un 1776. gada 17. jūnijā pārbūvi noslēdza ar bumbas un gaiļa uzstādīšanu.
- gadsimta restaurācijas darbu laikā – 1985. gada 23. aprīlī veco gaili noņēma no torņa un aizvietoja ar jaunu gaili, kuru uzstādīja 1985. gada 23.-27. decembrī
Uzraksti:
Uzraksts uz gaiļa sekstes vienā pusē vēsta: Hans Greiser van Gieng und Hans Vogel makede mich A° 1595; otrā pusē: Bartholomaeus Goestmann hat diesen Hahn und Knopf zum andern mahl verguldet 1666 – Anno 1666. Matthias Kleppisch macht mein Schwantz gantz. (“Mani izgatavoja Hanss Greizers fon Hings un Hanss Fogels 1595. gadā; Bartolomejs Gēstmans pārzeltīja šo gaili un lodi 1666. gadā. – 1666. gadā Matiass Klepišs pabeidza manu asti.”)