Autors: Vilhelms Neimanis (1849–1919)
Kokgriezumi izpildīti Roberta Heizermana (Heusermann) firmā, evaņģēlistu tēlus pēc Augusta Folca (Volz, 1851–1926) meta griezis Karls Zālefelts (Sahlefeldt).
Datējums: 1896.
Tehnika: griezums, zeltījums
Materiāls: koks, laka
Atjaunošana: 1990 gadā to restaurēja tēlnieka Kārļa Zāles (1888–1942) memoriālajā mājā Satekles ielā un pēc gada uzstādīja baznīcā.
Visos laikos cilvēki ir vērsušies pie Dieva lūgšanās un priekš tam veidojuši altārus. Kristīgā baznīcā altāris ir izveidots Svētā Vakarēdiena svinēšanai un Dieva lūgšanām. Svētais Vakarēdiens ir Jēzus Kristus iestādīts un tajā viņš pats ir klātesošs. Altāris baznīcā atgādina par Dieva nepārtraukto klātbūtni.
Rīga Domā dažādos laikos ir bijuši dažādi altāri. Šodienas galvenais altāris ir izgatavots pēc mākslas vēsturnieka un Doma būvdarbu vadītāja Vilhelma Neimaņa (Neumann, 1849–1919) meta. Rīgas Doma jaunā altāra uzstādīšana sākās 1896. gada 25. novembrī. Altāri iesvētīja 1896. gada ceturtās adventes svētdienā.
Viduslaiku interjeram pieskaņotais altāris ieturēts gotiskās formās, tas ir neliels, lai neaizsegtu kora apsīdas vitrāžas un netraucētu arhitektoniskās vides uztveri.
Altāra galdu balsta četras neogotiskas kolonnas, retabla centrā ir krucifikss ornamentālā mandorlā ar. krustu, sānu nišās ir četri evaņģēlisti, katrā pusē divi.
Pēc padomju okupācijas Rīgas Domu sekularizēja 1959. gada 26. maijā, un altāri pārveda uz Rundāles pils muzeja fondiem. 1989. gadā tas tika atgriezts Domā.