Autors: 12. gs. – 18.gs.: nezināms
12. gs. A. Folcs
Datējums: 12. gs. – 19.gs.
Materiāls: 19. gs. – 18.gs. nezināmas izcelsmes dolomīts un citi akmeņu tipi
19.gs. Sāremas dolomīts un kaļķakmens
Tehnika: akmens kalums
Restaurācija: sākot no 1981. gada nepārtraukts process
Rīgas Doms ir rotāts ar vairākiem simtiem unikālu viduslaiku būvplastikas akmens kalumu paraugiem, kas saglabājušies no Doma būvniecības sākotnējā perioda. Tie galvenokārt ir dekoratīvi kolonnu kapiteļi un konsoļu kalumi, kas darināti dabiskā akmenī, galvenokārt dolomītā.
Akmens kalumi ir atrodami gan pašā Domā, gan Doma kustejā, gan arī baznīcas austrumu fasādē.
Viens no šiem akmens kalumiem baznīcas austrumu fasādē tiek ir raisījis diskusijas vairāku nekā simts gadu garumā. Sākot no 19. gadsimta beigām līdz 20. gadsimta pēdējai ceturtdaļai, tas tiek uzskatīts par vietējā iedzīvotāja līva atveidojumu, uzsverot vietējo iedzīvotāju lomu baznīcas būvniecībā. Vēlāk, izvērtējot akmens kaluma formas, baznīcas būvniecības vēsturi un ņemot vērā jaunākās mākslas vēstures tendences, tas pārsaukts par Būvmeistara kapiteli, kura vārds līdz mūsdienām nav saglabājies. Lai kā mainoties ideoloģijai mainās nosaukumi objektam, tas vienmēr ir atspoguļojis cilvēku, kurš pagodinot Dievu ir ziedojis savus darbu baznīcas būvniecībai.
“es esmu nolēmis uzcelt namu Tā Kunga, mana Dieva, Vārdam, kā Tas Kungs bija runājis ar manu tēvu Dāvidu, sacīdams: tavs dēls, kuru Es nosēdināšu uz tava troņa, – tas lai uzceļ namu Manam Vārdam.” (1Ķen. 5:19).
