Autors: nav zināms
Datējums: 1631 g., ietvars – 1910. gads.
Izmēri:
Materiāls: bronza, akmens
Tehnika: akmens kalums, bronzas lējums
Restaurācija: Piemiņas plāksne restaurēta 1910. gadā.
Akmens ietvaru pēc Vilhelma Neimaņa (Neumann, 1849–1919) meta izgatavoja tēlnieks Augusts Folcs (Volz, 1851–1926).
Zviedru pulkveža Andersa Lindersona piemiņas plāksne. (Linderson, ?–1605)
A.Lindersons krita 1605. g. 17. septembrī kaujā pie Salaspils pret poļiem. Stāsta, ka viņš lūdzis ķēniņu Kārli IX dot pārgājienā nogurušajiem karavīriem īsu atpūtu, uz ko ķēniņš viņam dusmīgi uzkliedzis, ka viņš šo saujiņu poļu apēdis brokastīs. Lindersona atbilde esot bijusi “Dod Dievs, lai pirmā lode man trāpa sirdi”.
Kauju zviedri zaudēja. Tikai pateicoties bezbailīga livonieša Kaspara Heinriha Vredes palīdzībai ķēniņš netika sagūstīts.
Mazākas plāksnes uzraksts vēsti, ka Lindersons Domā apglabāts 1605.g. 23.septembrī un ka 1631. gadā Johans Skite (Skytte, 1577–1645) , Livonijas, Karēlijas un Ingermanlandes ģenerālgubernators, Gustava Ādolfa audzinātājs, licis uzlikt šo piemiņas plāksni kritušajam.
Anders Lindersons bijis vēlāk slavenā ģenerāļa Lennarta Torstensona onkulis, kurš bija ķēniņa Gustava Ādolfa pāžs Rīgas ieņemšanas laikā (Sk. ziemeļu joma vitrāžu “Zviedrijas karaļa Gustava Ādolfa II sagaidīšana Rīgā 1621.gada 25.septembrī”)