Autors:
Kūpa: Nezināms
Metāla balsts: Juris Zandersons
Datējums:
Kūpa: 12. gs. beigas
Metāla balsts: 2009
Tehnika:
Kūpa: kalums, granīts
Metāla balsts: metāla kalums
Restaurācija: nav veikta
Viens no senākajiem baznīcas liturģiskā rituāla priekšmetiem ir kristāmtrauks. Ar kristību cilvēks pievienojas kristīgajai Baznīcai. Kristība balstās Jēzus dotajā uzdevumā.
Jēzus, piegājis klāt, tiem sacīja: “Man ir dota visa vara debesīs un virs zemes, tādēļ ejiet un dariet par mācekļiem visas tautas, tās kristīdami Tēva, Dēla un Svētā Gara vārdā, tās mācīdami turēt visu, ko es jums esmu pavēlējis; un, redzi, es esmu ar jums ik dienas līdz laiku beigām.” (Mt 28:18-20)
Iesaistot kristīšanā plašas ļaužu masas, jau agrajos viduslaikos pie dievnamiem sāka celt ēkas, ko sauca par baptistērijiem. Daudzstūra būves centrā novietoja ūdens trauku vai baseinu. Par šīs tradīcijas atspoguļojumu jāuzskata arī Rīgas Doma vidusjomā novietotais akmens kristāmtrauks. Tas ir ievērojams ar piederību pie senākajiem liturģiskajiem priekšmetiem Baltijas reģionā. No kristāmtrauka saglabājusies tikai masīva, nerotāta granītā kalta kūpa, kuras izcelsme saistīta ar romānikas laikmeta mākslu.
Pirmā Livonijas bīskapa Meinarda (ap 1130/1140–1196) dzīves un darbības laikā kristāmtrauks atradies Ikšķiles baznīcā. Mākslas zinātniece Daina Lāce norāda, ka tā forma un materiāls atbilst Ziemeļvācijas 12. gs. otrās puses paraugiem.
Ap 1893. gadu kristāmtrauku no Ikšķiles pārveda uz Rīgas Domu.
Kopš 2009. gada tas eksponēts Doma vidusjomā pie kanceles.