Autors: nezināms
Datējums: ap 1380. gadu
Tehnika: akmens kalums
Izmēri:
Restaurācija: rekonstruēta 1896. gadā
Sv. Meinards (1130/1140–1196), ir pirmais zināmais kristietības misionārs Livonijā.
Meinards bija Lībekas pilsētas Zēgeborgas (Segeborg) abatijas augustīniešu klostera kanoniķis, kas ieradās Livonijā ap 1180. gadu.
Viduslaiku hronisti izceļ Meinarda pacietību un gatavību ziedoties misijai. Atskaņu hronika vēstī par notikumu ar miltu apcirkņiem, kad kādā bada gadā noticis Dieva brīnums, kad tukšie apcirkņi, atrasti piepildīti ar miltiem.
Meinards, pieminēdams Evaņģēlija vārdus: „Ko nabagiem bez viltus nesat, to man jūs pasnieguši esat”, sasaucis izsalkušos un izdalījis tiem šo Dieva velti.
Bīskaps Meinards miris 1196. gada 14. augustā (vai 11. oktobrī), apglabāts Ikšķiles baznīcā. 1380. gadā Rīgas arhibīskaps Johans IV fon Zintens (Sinten, ?–1397) lika pārvest Meinarda mirstīgās atliekas no Ikšķiles uz Rīgas katedrāli. Sākumā apglabāja altāra ziemeļu pusē, bet pēc tam ievietoja speciāli sagatavotā nišā.
Bīskaps Meinards ir kanonizēts 1995. gadā.
Uzraksti: Sarkofāga priekšpusē joprojām daļēji salasāms teksts latīņu valodā: Hac. sunt. in. fossa. meynhardi. praesulis. ossa.[nobris] primo. fidem. dedit. annis. quatuor. idem.[actis] millenis. centeniss. nonaq. genis +[annis cum] senis. hic. ab. his. it. ad. ethera [poenis][IV idu]s. mensis octobris +. (“Šajā kapā ir bīskapa Meinarda kauli, Iesākumā viņš arī četrus gadus mūs pievērsa [kristīgai] ticībai. Bija tūkstoš simt deviņdesmit sestais gads, Kad viņš pēc šīs pasaules ciešanām oktobra mēneša 12. datumā dodas uz viņpasauli.”