Autors: nezināms
Datums: 18. gadsimta vidus (1738. gads?)
Materiāls: koks, eļļa, pigmenti
Tehnika: eļļas glezna
Izmēri, mm:
Restaurācija: 1896. gadā restaurējis gleznotājs Zigfrīds Aleksandrs Bīlenšteins un 1982. gadā Rita Plaude.
Gleznojumā ir attēloti Jāņa Atklāsmes grāmatas 1. nodaļas notikumi.
Jāņa atklāsmes grāmata Bībelē runā par laiku noslēgumu, kas iestāsies, kad Kristus atgriezīsies kā valdnieks. Jānis redz parādību ar triumfējošo Kristu. Šajā parādībā Jānis saņem norādījumus 7 draudzēm: Efesā, Smirnā, Pergamā, Tiatīrās, Sardās, Filadelfijā un Lāodikejā.
Gleznas priekšplānā svētais Jānis ir nokritis zemē, redzot brīnumaino vīziju, kas attēlota saskaņā ar aprakstu Jaunās Derības pēdējā nodaļā: tāds kā Cilvēka dēls stāv uz mākoņa, tērpies garā drēbē ar zelta josta ap krūtīm, balti mati un acis kā uguns liesma. Labajā rokā viņš tur septiņas zvaigznes, bet “no viņa mutes izplūst ass abpusgriezīgs zobens”. Figūru ieskauj septiņi svečturi, tādējādi aicinot svēto Jāni aprakstīt beigu laiku pravietojumu.
Es apgriezos redzēt balsi, kas runāja ar mani, un apgriezies ieraudzīju septiņus zelta lukturus, lukturu vidū kādu Cilvēka Dēlam līdzīgu, ieģērbtu garos svārkos un apjoztu ar zelta jostu ap krūtīm. Bet Viņa galva un mati bija kā sniegbalta vilna, Viņa acis kā uguns liesmas, Viņa kājas līdzīgas zelta metālam, krāsnī kausētam, un Viņa balss kā lielu ūdeņu balss. Viņam bija labajā rokā septiņas zvaigznes, no Viņa mutes izgāja zobens, abās pusēs ass, un Viņa vaigs spīdēja kā saule savā spēkā. Un, kad es redzēju Viņu, es nokritu pie Viņa kājām kā miris, bet Viņš man uzlika Savu labo roku, sacīdams: nebīsties! Es esmu Pirmais un Pēdējais un Dzīvais. Es biju miris un, redzi, Es esmu dzīvs mūžu mūžam, un Man ir nāves un elles atslēgas. Tad nu raksti, ko tu redzēji, kas ir un kas notiks turpmāk. Noslēpums par septiņām zvaigznēm, ko tu redzēji Manā labajā rokā, un par septiņiem zelta lukturiem: septiņas zvaigznes ir septiņu draudžu eņģeļi, un septiņi lukturi ir septiņas draudzes.
(Apd. 1:12-20)