Foto: U. Muzikants 2019 g.
Autors: nezināms
Datējums: 15. gs. beigas – 16. gs. sākums
Tehnika: grebums
Materiāls: koks
Restaurācija: 19. gs. beigas
Rīgas viduslaiku katedrāles kora soli pieder pie senākajiem baznīcas iekārtas priekšmetiem, kas radīti vēl īsi pirms reformācijas un nonākuši līdz mūsdienām. Solu pāris novietots altāra korī iepretim viens otram pie dienvidu un ziemeļu sienas, kā tas parasti novērojams Eiropas viduslaiku katedrālēs, kur tiem bija nostiprinājusies noteikta uzbūves forma. Lūgšanas solos sēdēja mūki vai garīdznieki. Solu rindas aizmugurē atradās augsta vienlaidu siena, un katru sēdekli atdalīja profilēta barjera. Nav šaubu, ka arī Rīgas Doma kora solus agrāk papildināja priekšējā barjera, kas kalpoja kā paliktnis grāmatai.
Solu askētisko uzbūvi papildina kokā iegriezts ornaments un divi sižetiski reljefi.
Uz viena sola malas attēlota laicīgi tērpta Marija Magdalēna ar svaidāmo mirru trauku, bet otrā pusē Ādams un Ieva.
Bībeles pirmajās lapaspusēs ir atrodams stāsts par grēkā krišanu. Cilvēks, čūskas kārdināts un pierunāts, lietoja savu spēju izvēlēties, lai novērstos no Dieva. Kopš šī laika katrā cilvēkā ir tieksme uz grēku. Jaunajā Derībā lasām, ka Jēzus Kristus nāca, lai cilvēku atpirktu no grēka varas.
Un sieva redzēja, ka tas koks ir labs, lai ēstu, ka tīkams acīm un kārojams prātam, un viņa ņēma tā augli un ēda, un deva arī savam vīram, kas bija kopā ar viņu, un viņš ēda. (1. Moz 3:6)
Grēkā krišanas sižets ir attēlots kora solu kokgriezumā. Abpus labā un ļaunā atzīšanas kokam, ap kuru apvijusies čūska, stāv Ādams un Ieva. Ādama kreisā roka sniedzas pēc ābola, ko tam sniedz Ieva. Paradīzes dārza ziemeļniecisko faunu raksturo zaķis un vāvere pie viņu kājām. Šādu laicīgu un juteklisku tēlu ienākšana baznīcas telpā norāda, ka Latviju 16. gs. pirmajā ceturksnī bija sasniegusi renesanses māksla.