- Pasūtītājs: Rīgas tirgotājs Teodors Prīskorns (Prieskorn).
- Zīmējis: gleznotājs Francs Vēbers (Weber).
- Izgatavota: 1896. gadā Alfrēda Kālerta un Franca Vēbera (Kahlert & Weber) vitrāžu darbnīcā Rīgā.
- Materiāls: Stikls, svins, gleznojums, izmēr:i: 522 x 162 cm.
- Restaurācija: Otrā pasaules kara laikā izņemta un novietota pagrabā. 2011.–2012. gadā restaurējis Andris Kļavnieks.
Lieldienu dienā divi Jēzus mācekļi dodas no Jeruzālemes uz apm. 12 km attālo ciemu – Emausu. Ceļā viņi sastop kādu svešinieku, ar kuru viņi sarunājas par Jēzus dzīves un nāves nozīmi. Nonākot Emausā viņi aicina svešinieku palikt pie viņiem. To, ka svešinieks ir augšāmceltais Jēzus, viņi atpazīst tikai tad, kad Viņš kopā ar tiem pie galda lauž maizi. Tad Jēzus kļūst neredzams, bet mācekļi bez kavēšanās atgriežas Jeruzālemē, kur viņi sastop citus mācekļus, kas arī ir piedzīvojuši Jēzus augšāmcelšanos. (Lk 24:13-35)
Arī šodien augšāmceltais Jēzus iet kopā ar mums, lai mēs Viņu varētu atpazīt.
Vitrāžas centrā ir sižetiska kompozīcija, kurā uz arhitektūras fona attēloti mācekļi, kas piedāvā Kristum naktsmājas. Zem sižetiskās ainas redzami divi eņģeļi ar rakstu rulli: Bleibe bei uns, denn es will Abend / werden · u · der Tag hat sich geneigt (“Paliec pie mums, jo vakars metas un diena jau pagalam”. Lk. 24.29). Vitrāžas apakšā veltījums: Gott zur Ehre gestiftet von Theod. Prieskorn · Psl. 50 v 23 (“Dievam par godu veltījis Teodors Prīskorns · Ps. 50.23”).
