Jēzus Kristus nāca pasaulē piedzimdams no jaunavas Marijas. Viņš kļuva cilvēks, kā mēs, lai mēs Viņā iegūtu mūžību ar Dievu. Mariju Dievs īpaši izvēlējās. Dieva dēla dzimšanu Marijai īpaši atklāja eņģelis.
Rīgas Doms, kopš tā dibināšanas ir veltīts Jaunavai Marijai. Vitrāža Marijas ar Jēzus bērnu mandorolā ir senāka Doma vitrāža.
Vitrāžas centrā attēlota Dievmāte ar Kristusbērnu uz mēness sirpja. Figūras ietver seši eņģeli: divi virs galvas Dievmātei nes lielu valdnieces kroni, nākamie divi noņem Marijai apmetni, bet pēdējais pāris, uz viena ceļa nometušies Dievmātei pie kājām, tur mēness sirpi. Vitrāža sasaucas ar aprakstu kas atrodams Bībelē, Atklāsmes grāmatā (12:1). Dievmāti pielūdz dažādu paaudžu Tīzenhauzenu dzimtas pārstāvji. Senākais no tiem ir labajā pusē stāvošais bīskapa Alberta vasalis Zobenbrāļu ordeņa bruņinieks Engelbrehts fon Tīzenhauzens. Ar labo roku viņš norāda uz lūdzošiem pēctečiem – Reinholdu Tīzenhauzu un brāļa mazdēlu grāfu Johanu Pšezdzecki, kas nometušies ceļos pie senču kapa. Vitrāžas augšdaļā medaljonā attēlots tronī sēdošs eņģelis ar rakstu rulli un tekstu GLORIA IN EXCELSIS DEO [SLAVA DIEVAM AUGSTĪBĀ]. Apakšā redzami Plāteru-Zībergu, Tīzenhauzenu un Pšezdzecku ģimenes ģerboņi. Vitrāža ir spilgts paraugs vitrāžu mākslas augstākajiem sasniegumiem Rietumeiropā 19. gs. beigās.
Pasūtītājs: grāfiene Marija Pšezdzecka, dzim. Tīzenhauzena. Pasūtīta 1883. gada oktobrī. Veltīta brālim grāfam Reinholdam Tīzenhauzam – pēdējai Tīzenhauzenu Polijas nama atvasei.
Zīmējiums: arhitekts Georgs Verners (1851–1920).
Izgatavota: 1884. gadā Maiera Karaliskajā Bavārijas galma mākslas iestādē, Minhenē.
Materiāls: Stikls, svins, gleznojums,
Izmēri: 700 x 285 cm.
Restaurācija: Otrā pasaules kara laikā izņemta un novietota pagrabā.
1962. gadā restaurējis Rīgas lietišķās mākslas vidusskolas pasniedzējs Alfrēds Lilientāls (1886–1980) ar audzēknēm. Restaurācijai izmantotas stikla lauskas no dienvidu puses vitrāžām. 2011.–2012. gadā restaurējis Andris Kļavnieks.
