Autors: Dītrihs Valters
Datējums: 1693.g.
Materiāls: koks, eļļa
Tehnika: kokgriezums, eļļas tehnika
Rīgas Doma vidusjoma dienvidu pusē norobežotas no pārējās zāles, un atdalītas savā starpā ar barjerām, kādreiz bija izvietotas vairāku organizāciju ložas: Rīgas rātes, Lielās ģildes, Mazās ģildes un Melngalvju biedrības loža. Melngalvju biedrības loža pārējo starpā izcēlās ar savu greznumu. Līdz mūsdienām ir saglabājies ložas dekors – margas fragmenti, ģerbonis un sienas panelis.
Melngalvju biedrības sols ir viens no greznākajiem baroka tēlniecības paraugiem Latvijas 17. gs. nogales mākslā ir. Tā autors ir 1679. gadā no Stokholmas Rīgā iebraukušais tēlnieks un bilžu griezējs Dītrihs Valters (Walter, ?–ap 1700). Melngalvju biedrības solus meistars izgatavoja 1693. gadā.
Ar augstu barjeru norobežotās sēdvietas bija bagātīgi dekorēts ar figūrām un ornamentiem Atbilstoši biedrības nosaukumam dominē eksotiskas moru figūras. Tās veido reprezentatīvu godasardzi. Heraldiskas melnādaino karavīru galvas atkārtojas uz skulpturālo tēlu vairogiem, un to profili variēti barjeras pildiņos starp akanta un palmu lapu vijām.
Kulmināciju barokāli pompozā retorika sasniedz baznīcas viduslaicīgā balsta staba panelējumā ar Melngalvju biedrības ģerboņcilni centrā.
1959. gadā pēc Rīgas Doma draudzes padzīšanas un baznīcas sekularizācijas zālē tika likvidētas agrākās sēdvietas un demontētas esošās ložas. Vērtīgākie kokgriezumu fragmenti tika saglabāti izveidojot no tiem taisnstūrveida konstrukciju, kas novietota zālē netālu no tās kādreizējās atrašanās vietas. Biedrības ģerbonis un sienas panelis atrodas savā sākotnējā vietā.