Autors: nav zināms
Datējums: 1764
Materiāls: Koks, polihroms. Dominē heraldiskās krāsas: zelts un sarkans.
Tehnika: kokgriezums, polihromija
Izmēri, mm: 3650 x 1780
Restaurācija: Epitāfija atjaunota 1959.–1962. gadā
Ārsta Nikolaja fon Himzeļa (Himsel, 16.10.1729-10.11.1764) epitāfija.
Nikolauss fon Himzelis mācījies Rīgas Domskolā, medicīnu studējis Vācijā. Mantojis un papildinājis vectēva Rīgas pilsētas ārsta un aptiekas īpašnieka Nikolaja Martini (Martini, 1678-1741) zinātnes un mākslas priekšmetu kolekciju. Pēc pāragrās Nikolausa fon Himzeļa nāves viņa māte Katerīna Kristīne Himzele (Himsel, geb. Martini, ?–1773) uzņēmās kolekcijas pārraudzīšanu un izstādīja to publiskai apskatei, bet testamentā novēlēja kā dāvinājumu pilsētai. Kolekcija kļuva par pamatu rātes lēmumam izveidot pirmo sabiedrisko muzeju, ko nosauca Nikolausa fon Himzeļa vārdā.
Nikolaja Himzela epitāfija ir koka epitāfijām raksturīgā kompozīcija ar stingri izteiktu divdaļīgu dalījumu: augšējā daļā ģerbonis, apakšējā – uzrakstu plāksnīte ar memoriālo tekstu.
Apakšējā daļa veidota kā rokaja ornamenta kartuša. Tekstu Latīņu valodā:
„Piis Manibue
Viri Generos. Nicolai de Himsel
Medic. Doct. Meritissimi
Reg. Societ. Scient. Lond. Sodal
Ultimi Stirpis Swae.
Monument.
Nat. Rig.d. XVI. Oct 1729. denat. D.X Nov. 1764.”
Rīgas vēstures un kuģniecības muzejs ir vecākais publiskais muzejs Latvijā un Baltijā, kā arī viens no vecākajiem Eiropā. Muzejs atrodas Vecrīgā, ievērojamā 13.–20. gs. arhitektūras piemineklī – Rīgas Doma klostera ansamblī.
Muzeja pirmsākumi meklējami 18. gs. Bagātā un daudzveidīgā krājuma pamatā ir Rīgas ārsta, bibliofila un kolekcionāra Nikolausa fon Himzela (Nikolaus von Himsel, 1729—1764) dabaszinātniskā un mākslas priekšmetu kolekcija. Pēc ārsta nāves viņa māte Katarina Kristīna Himzelas (dzimusi Martini), pildot dēla vēlējumu – nodot viņa privāto naturāliju un mākslas priekšmetu kolekciju sabiedrības labā, tās izglītošanai un zinātnes attīstībai, krājumu nodeva Rīgas pilsētai. No viņa dabaszinātnisko un mākslas priekšmetu kolekcijām Rīgas rāte 1773. gada 22. februārī izveidoja publisko Himzela muzeju – pirmo muzeju Baltijā un vienu no vecākajiem Eiropā.
Ārsts Nikolauss fon Himzels tika apbedīts Rīgas Doma un viņa epitāfija vēl joprojām ir apskatāma Rīgas Doma dienvidu sānjomā.
Sākotnēji Himzela muzejs atradās Kaleju ielā. Uz Katedrāles klostera austrumu spārnu to pārcēla 1791. gadā. 19.gs. laika saplūstot Himzeļa muzeja, Baltijas provinču vēstures un senatnes pētītāju biedrības, Rīgas Dabas pētnieku biedrības, Literāri praktiskās pilsoņu savienības un Rīgas Praktizējošo ārstu biedrības kolekcijām, muzejs ievērojami paplašinājās. Kopš 1890. gada tās atrodas katedrāles klosterī speciāli muzeja vajadzībām uzceltā ēkā Palasta ielā 4, kuru Doma baznīcas administrācija novēlēja muzeja izveidei, par ko liecina akmens plāksne pie muzeja ieejas.