Autors: nav zināms
Datējums: 1820. gadā, atklāta: 1. februārī.
Materiāls: Koks, misiņš
Tehnika:
Izmēri, mm:
Restaurācija:
Napoleona kara laikā Rīgas Doms tika izmantots kā pārtikas noliktava. Šajā laikā Doms cita ievērojamus bojājumus, ka pēc Napoleona kara tika veikti lieli remonta darbi.
1820.g. 1. februāri notika svinīga baznīcas atkal atvēršana.
Uzraksta noraksts:
„Veltīts nākamajām paaudzēm. Kad 1812.g. 17. jūnija mūsu pilsētu apdraudēja ienaidnieka karaspēks, šajā baznīca vajadzēja iekārtot labības noliktavu. Tas pats tika nozīmēts arī Jēkaba un Jāņa baznīcai, tikai īsāku laiku; šajā laikā dievkalpojumus kroņa, pilsētas, ka arī Jāņa draudzei noturēja Pētera baznīcā. Ģertrūdes un Jēzus baznīcas priekšpilsētā kļuva par liesmu upuriem. Kad 1813.g. augustā Domu no tajā uzglabājamajām rezervēm atbrīvoja, tad ķērās pie tās atjaunošanas. Tā kā altāris, kancele, ērģeles, grīda un klausītāju soli daļēji bija bojāti, daļēji ļoti sapostīti, tad sakarā ar baznīcas ierobežotajiem līdzekļiem pagāja ilgāks laiks, kamēr uzbūvēja altāri, atjaunoja kanceli un ērģeles un ēkas iekšpusi atkal varēja iekārtot dievkalpojumu noturēšanai.
Svinīgā atkalatvēršana pēc atjaunošanas, baznīcas kolēģijas vadībā, kas sastāvēja no rātskunga bruņinieka Fridriha Timma, kā inspektora, Lielās ģildes vecākajiem Heinriha Jūlija Ropenaka un Johana Fridriha Hilbiga, kā priekšsēdētājiem, notika 1820.g. 1 februārī, svētdienā – Sexagesima. Virsmācītājs, Dr. Liborijs fon Bergmans noturēja iesvētīšanas runu pie altāra, Doma mācītājs Gotards Hermans Jozefs – priekšpusdienas un Doma diakons Daniels Gustavs Bergmans pēcpusdienas sprediķi.
Mūsu kungs Dievs turi vaļā savas acis pār šo māju dienu un nakti, pār vietu par ko Tu esi teicis, ka tur jābūt Tavam vārdam.
- Ķēniņu grāmata, VIII, 28., 29.