Rīgas Doma ērģelēm – Divi jauni motori!
Par spīti šī laika grūtībām Rīgas Doms turpina rosīties, strādājot pie kultūrvēstures vērtību uzturēšanas un atjaunošanas, tai skaitā arī rūpējoties par izcilajām firmas E. F. Walcker&Co ērģelēm. Ja pirms dažiem gadiem noslēdzās krāšņā 17. gadsimta sākuma prospekta (ērģeļu redzamās daļas) restaurācija, tad tagad bija pienācis laiks aizvietot nu jau teju 90 gadus kalpojušo ērģeļu motoru.
Neskatoties uz saudzējošo režīmu, kādā motors tika ekspluatēts pēdējos gados, tā nolietojums jau bija kritisks. Uz šo apstākli norādīja arī holandiešu restauratori jau 1983.gadā, kad tika veikta plaša ērģeļu restaurācija. Aktuālie novērojumi lika secināt, ka vecā motora tinumi kļuva karsti jau pēc pirmajām 10 minūtēm kopš motora ieslēgšanas brīža. Smērviela gar izdilušajām asīm regulāri iztecēja uz grīdas, nepaspējot veikt savu funkciju – eļļot slīdgultņus. Mehānisks izdilums rezultējās arī skaļā klaboņā. Rezerves jeb tā sauktie “mēģinājumu motori” nespēj nodrošināt vajadzīgo gaisa apjomu krietnai daļai no lielās ērģeļu literatūras, kas būtu nepieciešama normālai koncertpraksei. Tādēļ pēkšņa lielā motora iziešana no ierindas radītu vajadzību pielāgot spēlējamo repertuāru rezerves jaudām. /Rīgas Doma ērģeļmeistars Viesturs Ilsums/
Jaunie motori iegādāti ar Nacionālā kultūras mantojuma pārvaldes un Latvijas republikas Kultūras ministrijas atbalstu. Kopējais piešķirtais finansējums 35 000 EUR. Motori tika pasūtīti un izgatavoti vācu firmā August Laukhuff GmbH & Co. Arī iepriekšējais šobrīd jau 90 gadus kalpojušais motors bija izgatavots šajā pašā firmā 20. gadsimta 30-jos gados. Jauno motoru jauda ir 62 kubikmetri gaisa/ 1 minūtē katram. Tātad kopā – 124 m3 gaisa minūtē. Un tas ir pilnībā pietiekami 124 reģistru un 6718 stabuļu lielā instrumenta darbināšanai.
Darbu laikā zem motora pamatnes seguma starp skaidu polsterslāņiem tika atrasti vairāki 1935. gada laikraksta „Svētdienas Rīts” numuri. Uz titullapas redzama to nosūtīšanas adrese: “Kolbes k-gam, Kalnciema ielā 104”. Nav grūti noprast, ka šie, ērģeļbūvētājam Herbertam Kolbem adresētie laikraksti, tur ir viņa paša rokas ievietoti. Šis atradums apstiprina jau agrāk izteikto minējumu, ka iepriekšējā motora uzstādīšanu veicis šis Latvijā zināmais ērģeļbūvētājs.
Lai optimāli izmantotu vecā gaisa kanāla pieslēguma vietas jaunajiem motoriem, viens pievads tika daļēji aizprotezēts un izveidots jauns paplašinājums, iegūstot vietu otram motoram. Darba procesā atjaunoti arī abās droselēs iemontētie ādas pretplūdes vārsti, kuri bija veikuši savu funkciju kopš 1935. gada.
Vecais motors neizjauktā veidā, pa speciāli izbūvētu slīpu rampu tas tika nogādāts uzglabāšanas vietā turpat plēšu telpā, kur turpmāk būs pieejams apskatei.
Lai varētu notikt motoru nomaiņa bija nepieciešams veikt arī papildus darbus, kas saistīti ar 20. gadsimta astoņdesmitajos gados izbūvēto ugunsdrošo starpsienu, kā arī 2016. gadā uzstādīto ugunsdrošo durvju uz plēšu telpu un darbnīcu demontāžu un montāžu. Ērģeļu motora nomaiņas laikā veikta arī motoru elektroapgādes sistēmas remonts, jaunu kabeļu ievilkšana un motoru palaišanas sistēmas ar frekvenču pārveidotājiem izbūve.
