Dziedātāju lukta pirmo reizi Doma dokumentos minēta jau 1578. gadā kā “nye cantorey” (jaunā dziedāšanas vieta), citkārt saukta – chorus musicus (mūzikas lukta). 1622. gadā paskaidrots, ka tajā “dzied skolas zēni”, bet 1785. gadā norādīts ka šai vietā “ik gadu tiek izpildīta Ciešanu laika mūzika” (Passionsmusik).
Esošās luktas margas un gleznojumu izcelsme nav pilnībā izpētīta. Saskaņā ar 19. gs. restaurācijas darbu vadītāju un mākslas vēsturnieku Dr. V. Neimani gleznojumi ir saglabājušies no 18. gs. pirmās puses. Šie gleznojumi pieder pie nedaudzajiem Latvijas teritorijā atrodamajiem 18. gs. paraugiem. Taču iespējams, ka gleznojumi ir vecāki. Gleznojumi izpildīti uz rupji apstrādātas koka pamatnes ar eļļas krāsām. Par šo gleznojumu kolorītu grūti spriest satumsušā un nomelnējušā lakas slāņa dēļ. Pašreiz gleznojumi ir samērā sliktā saglabātības stāvoklī.