Dziedātāju lukta pirmo reizi Doma dokumentos minēta jau 1578. gadā kā “nye cantorey” (jaunā dziedāšanas vieta), citkārt saukta – chorus musicus (mūzikas lukta). 1622. gadā paskaidrots, ka tajā “dzied skolas zēni”, bet 1785. gadā norādīts ka šai vietā “ik gadu tiek izpildīta Ciešanu laika mūzika” (Passionsmusik).
Esošās luktas margas un gleznojumu izcelsme nav pilnībā izpētīta. Saskaņā ar 19. gs. restaurācijas darbu vadītāju un mākslas vēsturnieku Dr. V. Neimani gleznojumi ir saglabājušies no 18. gs. pirmās puses. Šie gleznojumi pieder pie nedaudzajiem Latvijas teritorijā atrodamajiem 18. gs. paraugiem. Taču iespējams, ka gleznojumi ir vecāki. Gleznojumi izpildīti uz rupji apstrādātas koka pamatnes ar eļļas krāsām. Par šo gleznojumu kolorītu grūti spriest satumsušā un nomelnējušā lakas slāņa dēļ. Pašreiz gleznojumi ir samērā sliktā saglabātības stāvoklī.
Uzraksti:
Virs visām gleznām uzraksts vācu valodā:
«WER WIL DIE AVSERWEHLTEN GOTTES BESCHVLDIGEN? GOTT IST HIE DER DA GERECHT MACHET, WER WIL VERDAMMEN ? CHRISTVS IST HIE DER GESTORBEN IST IA VIELMEHR DER AVCH AVFFERWECKET IST WELCHER IST ZV RECHTEN GOTTES VND VERTRITT VNS. ROM. 8»
«Kas vēl apsūdzēs Dieva izredzētos? Vai Dievs, kas mūs taisno? Kas mūs pazudinās? Vai Kristus Jēzus, kas ir nomiris, vēl vairāk, kas ir augšāmcēlies un ir pie Dieva labās rokas, kas arī mūs aizstāv? (Rom. 8-33:34)
Gleznojumi no kreisas puses:
Sv. Sīmanis, Vāze, evaņģēlists Jānis, evaņģēlists Jānis, evaņģēlists Lūka, evaņģēlists Marks, evaņģēlists Matejs, Jānis Kristītājs, Jēzus Kristus, dekoratīvā vāze.
Autors: Nezināms
Datējums: 18. gs vidus
Tehnika: eļļas gleznojums
Materiāls: koks, eļļas krāsas
Izmēri: ir 1600×800 mm
Gleznojums “Sv. Sīmanis”
Sv. Sīmanis attēlots pirmajā pildiņā virs trepēm. Svētais attēlots pretskatā, kā vecāks vīrs sirmiem matiem un bārdu. Sv. Sīmanis kreisajā rokā tur atvērtu grāmatu, savukārt ar labo roku viņš šķir grāmatas lapas.
Gleznojuma kreisajā apakšējā stūrī ir redzams Svētā Sīmaņa nāves rīks zāģis.
Gleznojums “Evaņģēlists Jānis”
Evaņģēlists Jānis attēlots pilnā augumā, pagriezienā pa kreisi, galva profilā. Evaņģēlistam labajā rokā kauss, kreisā roka saliekta elkonī, saturot pār kreiso plecu pārmestu sarkanu apmetni. Zem apmetņa pelēks tērps. Gleznojuma apakšējā labajā stūrī evaņģēlista simbols – ērglis.
Gleznojums “Evaņģēlists Lūka”
Apustulis Lūka attēlots pilnā augumā, pretskatā, ar savu simbolu – vērsi, kas attēlots apakšējā kreisajā stūrī. Apustulim labajā rokā spalva, kreisajā grāmata.
Zem gleznas uzraksts „S. LUCAS”
Gleznojums “Evaņģēlists Matejs”
Matejs ir viens no Jēzus mācekļiem un Mateja evaņģēlija autors. Pirms Jēzus viņu aicināja viņš bija muitnieks. Savu dzīvi Matejs veltīja evaņģēlija sludināšanai.
«Jēzus, no turienes iedams projām, ieraudzīja muitnīcā sēžam kādu cilvēku, vārdā Matejs, un viņam sacīja: “Seko man!” Un tas piecēlies sekoja viņam.» (Mt9:9).
Apustulis Matejs ir attēlots pilnā izmērā, pretskatā, ar savu simbolu – eņģeli augšējā kreisajā stūrī. Apustulis labajā rokā tur spalvu rakstīšanai, savukārt grāmatu kreisajā.
Zem gleznas uzraksts „S.MATHEVS”
Gleznojums “Evaņģēlists Marks”
Evaņģēlists Markus atveidots pilnā augumā, profilā, pagriezies pa kreisi. Evaņģēlists attēlots, ka pusmūža vīrs, tumšiem matiem un bārdu. Labā kāja saliekta celī. Ar kreiso roku viņš pietur grāmatu, kas atbalstīta pret saliekto celi. Evaņģēlistam labajā rokā rakstīšanas spalva, ar kuru viņš raksta grāmatā. Tērps – gaišs, pāri pārmests, pelēkzaļš apmetnis.
Gleznojuma apakšējā labajā stūrī evaņģēlista simbols – lauva.
Zem gleznas uzraksts „S. MARCUS”.
Gleznojums “Jānis Kristītājs”
Jānis Kristītājs ir priestera Caharijas un Elizabetes dēls. Jānis Jūdejas tuksnesī sludināja atgriešanos no grēkiem un kristīja Jordānas upē. Viņš kristīja arī Jēzu.
Ķēniņš Herods, iztapdams Salomei, lika nocirst Jāņa Kristītāja galvu.
Jānis Kristītājs Domā ir attēlots divās vietās – Kanceles durvīs un Dziedātāju luktā. Dziedātāju luktas gleznojumā Jānis Kristītājs attēlots pilnā augumā, pretskatā, galva pagriezta pa labi, skats uz leju. Kreisā roka izstiepta, pacelta plecu augstumā. Labajā rokā krusts, ap kuru apvīta gaiša lenta. Uz lentas uzraksts , no kura saskatāmi burti „….ECCE AGN….”. Šie burti ir fragmenti no vārdiem latīniski, ko Jānis saka par Jēzu ECCE AGNUS DEI “ Redzi, Dieva Jērs, kas nes pasaules grēku.” (Jņ 1:29)
Gleznojuma apakšējā labajā stūrī, pie evaņģēlista kreisās kājas piespiedies jērs.
Gleznojums “Jēzus Kristus”
Bībele Jēzu Kristu parāda ne tikai kā Dieva dēlu, kurš nāca pasaulē cieta, mira un augšāmcēlās, lai mums būtu grēku piedošana. Bībele rāda, ka Jēzus nāks kā valdnieks laiku noslēgumā. Jau tagad Viņš ir patiesais pasaules valdnieks, kurš rūpējas par tiem kas Viņam seko. Arī kristīgā māksla attēlo Jēzu kā valdnieku. Šādi Jēzus attēli Rīgas Domā ir divi: skulptūra kancelē un gleznojums studentu luktā.
Kristus attēlots pilnā augumā, pretskatā.
Kreisajā rokā viņam varas ābols un zelta krusts, labā – augstu pacelta svētījošā žestā. Ģērbts zaļganā, bagātīgi krokotā terpā, kuram pāri pārmests sarkans apmetnis. Šis gleznojums pieder pie nedaudzajiem Latvijas teritorijā atrodamajiem 18. gs. paraugiem. Gleznojums izpildīts uz rupji apstrādātas koka pamatnes ar eļļas krāsām. Par šo gleznojumu kolorītu grūti spriest satumsušā un nomelnējušā lakas slāņa dēļ.
Zem gleznas uzraksts „CHRISTUS”
Gleznojums “Dekoratīvās vāzes”
Pusapaļie pildiņi abos luktu galos aizpildīti ar vāzu gleznojumiem. Vāzēm ir noapaļotā kājā, kura noder par pamatni izvērstām akanta lapām, kas balsta cilindrisku urnu, kuru rotā divkāršas lauru lapu vītenes. Urnu nosedz vāks, kas noslēdzas ar akanta rozeti.
Sv. Cecīlijas cilnis
Cilni attēlota Sv. Cecīlija spēlējot ērģeļu pozitīvu. Instruments, kas pagriezts iesānis pret skatītāju, atrodas kompozīcijas centrā.
Pa kreisi redzama Sv. Cecīlija, sēžot profilā pie ērģelēm un muzicējot.
Pa labi – uz ērģeļu priekšējas malas, kas rotāta ar renesansē iemīļoto vērša galvaskausa motīvu, attēlots eņģelis. Domājams, ka viņa rokas, ko aizsedz stabuļu rinda, darbina ērģeļu plēšas.
Priekšplāna labajā apakšējā stūrī novietota arfa un lauta.
Autors: nav zināms
Datējums: 17. gs. vidus
Materiāls: Koks, polihromija
Tehnika: griezums, cilnis
Izmēri, mm: 770×770
Restaurācija: