- Pasūtītājs: Mazsalacas muižas īpašnieks barons Arnolds fon Fītinghofs-Šēls un Krapes muižas īpašnieks barons Nikolajs Georgs fon Fītinghofs-Šēls.
- Zīmējis: Drēzdenes vēsturisko ainu gleznotājs Antons Dītrihs (1833–1904)
- Izgatavota: 1885. gadā Bruno Urbana (1851–1910) darbnīcā Drēzdenē;
- Datējums:1885
- Materiāls: Stikls, svins, gleznojums,
- Izmēri: 545 x 145 cm.
- Restaurācija: Otrā pasaules kara laikā izņemta un novietota pagrabā. 1962. gadā restaurējis Rīgas lietišķās mākslas vidusskolas pasniedzējs Alfrēds Lilientāls (1886–1980) ar audzēknēm. 2011.–2012. gadā restaurējis Andris Kļavnieks.
Ornamentālas vitrāžas centrā ir divdaļīga arkāde, kuras atvērumā kreisajā pusē stāv apustulis Pēteris ar lielām atslēgām, bet labajā – apustulis Pāvils ar zobenu vienā un grāmatu otrā rokā.
Apustuļi Pēteris un Pāvils ir vienas no redzamākajām personībām Jaunajā derībā. Apustuļa Pētera vārds tulkojumā no grieķu valodas nozīmē “klints”, kas simbolizē ticības pamatīgumu. Apustuļa Pētera ticība piedzīvojusi gan šaubas, gan aizliegumu, tomēr tas nav mazinājis viņa sirds ilgas tuvoties Dievam. Savukārt apustulis Pāvils, no Jēzus sekotāju vajātāja, caur ļoti personīgu Dieva pieredzi, pats kļūst par dedzīgu evaņģēlija aizstāvi. Pāvils ir misionārs un no Jēzus vēsts neatkāpās līdz pat savai nāves stundai. Jaunajā derībā viņa sarakstītās vēstules pirmdraudzēm ir liecība kristīgās dzīves tapšanai un ticības apliecināšanai.
