Gleznojumi uz augšējā balkona: “Svētā gara nolaišanās”, “Jānis un Pēteris izdziedina tizlo”, “Parādība Zaulam ceļā uz Damasku”, “Stefana nomētāšana”, “Eņģelis izved Pēteri no cietuma”, “Pāvils un ļaudis pēc izglābšanās Melites salā”.
Autors: nezināms
Datējums: 18. gs. vidus (1738 ?)
Tehnika: Koks, eļļa
Restaurācija: Marga ar gleznojumiem ir vairākkārt pārkrāsota. Pēdējo reizi gleznojuma restaurācija notikusi 2017. gadā.
Pilsoņu luktu margas 1738.g. tikušas pārklātas ar nelieliem barokālos ierāmējumos ietvertiem gleznojumiem, kur attēloti atsevišķi Kristus dzīves skati.
Visos gleznojumos Kristus attēlots ar sarkanu apmetni.
Gleznojums «Svētā gara nolaišanās»
Vasarsvētki kristīgā Baznīcā ir Svētā gara svētki. 50 dienas pēc Jēzus Augšāmcelšanās Dievs sūta Svēto Garu, kas piepilda Jēzus mācekļus. Šodien sv. Kristībā katrs kristītais saņem
Svēto Garu, lai Svētā Gara vadīts un iedvesmots dzīvotu.
Kad Vasarassvētku diena bija atnākusi, visi bija sapulcējušies vienā vietā; un piepeši no debesīm nāca rūkoņa, it kā stiprs vējš pūstu, un pie-pildīja visu namu, kur tie sēdēja, un viņiem parādījās it kā uguns mēles, kas sadalījās un nolaidās uz ikvienu no tiem, un visi tika piepildīti ar Svēto Garu un sāka runāt citās mēlēs, kā Gars tiem deva izrunāt.”
Apd. 2: 1-4
Gleznojums «Jānis un Pēteris izdziedina tizlo»
Kad Jēzus savu kalpošanu pabeidzis tika uzņemts debesīs, Viņa mācekļi turpināja tiem doto uzdevumu darbojoties Jēzus vārdā. Apustuļu darbu grāmata apraksta kā Pēteris un Jānis dziedina Jēzus vārdā.
Pēteris un Jānis gāja uz Templi ap lūgšanas stundu, tas ir, devīto. Tanī brīdī nesa kādu vīru, kas bija tizls no mātes miesām, to ik dienas nolika pie Tempļa durvīm, sauktām par Krāšņajām, lai viņš lūgtu dāvanas no tiem, kas gāja Templī. Redzēdams Pēteri un Jāni, kas gribēja ieiet Templī, viņš lūdza kādu dāvanu.
Bet Pēteris ar Jāni, to cieši uzlūkodami, teica: “Skaties uz mums.« Tas pievērsās viņiem, cerēdams kaut ko no viņiem saņemt. Bet Pēteris sacīja: “Sudraba un Zelta man nav; bet, kas man ir, to es tev dodu: nacarieša Jēzus Kristus Vārdā – staigā!« Un, satvēris pie labās rokas, Pēteris to pacēla; tūdaļ viņa pēdas un krumšļi kļuva stingri, un, uzlēcis
kājās, viņš varēja staigāt: viņš iegāja kopā ar viņiem Templī, staigāja un lēkāja un slavēja Dievu. Visi ļaudis redzēja viņu staigājam un Dievu teicam; tie viņu pazina un zināja, ka viņš bija tas pats, kas dāvanu dēļ pie Tempļa Krāšņajām durvīm bija sēdējis, un viņi izbijās un brīnījās par to, kas viņam bija noticis. Apd 3:1-16
Gleznojums “Parādība Zaulam ceļā uz Damasku”
Apustulis Pāvils (pazīstams ar savu ebreju vārdu Sauls) bija aktīvs Kristus baznīcas vajātājs. Ceļā uz Damasku viņš piedzīvo dramatisku sastapšanos ar augšāmcelto Kristu un kļūst par Viņa sekotāju un apustuli. Viņa kalpošanas apraksts ir atrodams Bībelē, Apustuļu darbu grāmatā. Bībelē ir atrodamas 14 viņa sarakstītas vēstules. Bet Sauls, vēl draudus un nāvi šņākdams pret Tā Kunga mācekļiem, gāja pie augstā priestera un lūdza no tā vēstules sinagogām Damaskā, lai, atradis kādus šīs mācības sekotājus, vīrus vai sievas, tos saistītus vestu uz Jeruzālemi. Bet, viņam ejot, notika, ka, tuvojoties Damaskai, piepeši viņu apspīdēja gaisma no debesīm, un, pie zemes nokritis, viņš
dzirdēja balsi, kas viņam teica: “Saul, Saul, kāpēc tu Mani vajā?” Viņš jautāja: “Kas Tu esi, Kungs?”
Bet Viņš atbildēja: “Es esmu Jēzus, ko tu vajā; celies un ej pilsētā, un tev pateiks, kas tev jādara.”
Bet viņa ceļabiedri stāvēja kā mēmi, balsi gan dzirdēdami, bet nevienu neredzēdami. Sauls piecēlās no zemes un, acis atvēris, neko neredzēja; un viņi to pie rokas ieveda Damaskā. Apd. 9:1-8
Gleznojums “Stefana nomētāšana”
Bet viņš, Svētā Gara pilns, skatījās uz debesīm un redzēja Dieva godību un Jēzu stāvam pie Dieva labās rokas un sacīja: “Lūk, es redzu debesis atvērtas un Cilvēka Dēlu stāvam pie Dieva labās rokas.” Bet tie, skaļā balsī brēkdami, aizsedza savas ausis un visi kopā viņam uzbruka un, izgrūduši no pilsētas ārā, nomētāja akmeņiem. Un liecinieki savas drēbes nolika pie kāda jaunekļa kājām, kura vārds bija Sauls. Tie nomētāja akmeņiem Stefanu, kas sauca un sacīja: “Kungs Jēzu, pieņem manu garu.” Un, ceļos nometies, viņš sauca skaļā balsī: “Kungs, nepielīdzini tiem šo grēku!” To sacījis, viņš aizmiga.
Apd 7:55-60
Gleznojums “Eņģelis izved Pēteri no cietuma”
Un redzi, Tā Kunga eņģelis piestājās un gaisma apspīdēja cietuma istabu; viņš pieskārās Pētera sāniem un to modināja, sacīdams: “Celies ātri augšā!” Un važas nokrita no viņa rokām. Eņģelis viņam sacīja: “Apjozies un apauj kājas!” Viņš tā darīja. Un tas turpināja: “Apvelc savas drēbes un seko man!” Viņš iznācis tam sekoja un nezināja, ka notikums ar eņģeli ir īstenība, bet viņam šķita, ka redz parādību. Izgājuši caur pirmo un otru sardzi, viņi nonāca pie dzelzs vārtiem, kas iet uz pilsētu; tie viņiem paši no sevis atvērās; izgājuši viņi nostaigāja vienu ielu, un tūdaļ eņģelis no viņa atstājās. Apd 12:7-10
Gleznojums “Pāvils un ļaudis pēc izglābšanās Melites salā”
Mēs nokļuvām joslā starp jūras ietekām, un viņi tur uzvadīja kuģi. Tā priekšgals palika nekustīgs, bet pakaļgalu jūras viļņi sadauzīja. Tad kareivjiem radās nodoms apcietinātos nonāvēt, lai kāds neaizpeldētu un neizbēgtu. Bet virsnieks, gribēdams glābt Pāvilu, neļāva tam notikt. Viņš pavēlēja tiem, kas prata peldēt, pirmajiem mesties ārā un, zemi sasniedzot, glābties. Pārējos viņi novietoja: citus uz dēļiem, citus uz kuģa atliekām. Un tā notika, ka visi ļaudis nokļuva uz sauzemes.
Izglābušies mēs uzzinājām, ka salu sauc par Melitu. Svešinieki parādīja mums ne mazums laipnības. Sakūruši uguni, viņi mūs atspirdzināja, jo bija iestājies lietus un aukstums. Kad Pāvils salasīja kādu gubu žagaru un tos pielika ugunskuram; tad karstuma dēļ izlīda odze un apvijās ap viņa roku. Tad iedzimtie, redzēdami rāpuli karājamies pie viņa rokas, sarunājās savā starpā: Tiešām, šis cilvēks ir slepkava; no jūras viņš izglābās, bet atriebība neļauj viņam dzīvot. Bet viņš rāpuli nokratīja ugunī, necietis nekā ļauna. Tie domāja, ka viņš uztūks, piepeši pakritīs un nomirs. Bet pēc ilgas gaidīšanas, redzēdami, ka viņam nekas ļauns nenotiek, tie pārdomāja un sacīja: Viņš ir dievs. Apd 27:41- Apd 28:6