Ziedotājs: Līdzekļus kanceles izgatavošanai 1641. gadā ziedoja Rīgas rātskungs un karaliskās pils tiesas piesēdētājs jurists Ludvigs Hintelmans (Hintelmann, 1578–1643) un viņa sieva Katarīna dzimusi Lemkena (Lemken, ?–1666).
Autors: Kancele un kokgriezumi darināti sava laika ievērojamākā meistara Tobiasa Heinca (Heintz, 1589–1653) darbnīcā.
Kanceli vaiņagojošais eņģelis- Ķelnes tēlnieks Pēteris Jozefs Imhofs (Imhoff, 1768–1844).
Pārveidojumi korpusā kokgriezējs Konstantīna Žeļezņikova (Schelesnikow)
Datējums: 1641. g., 1817.g.
Materiāls: dažādu sugu kokmateriāli
Tehnika: kokgriezums
Restaurācija: 1817.g., 19.gs.beigās
Kancele pārkrāsota un pārbūvē 1959.–1962. gadā.
Evaņģēlista Lūkas skulptūras izpēte – 1994. g. Sandra Priežčiekure
Uzraksti:
Uz trim paneļiem, kas piestiprināti pie balsta pīlāra sienas starp kanceles korpusu un jumtiņu, joprojām saglabājušies 17. gs. vidū rakstītie Bībeles citāti:
Plāksnīte kreisā pusē:
„PSALM :XXVI.V. 7.8.9. Ich Wasche …”
Psalms: 26.6.7.8. /
“Es mazgāju rokas nevainībā / un eju ap tavu altāri, Kungs, / dziedādams pateicības balsī / un stāstīdams par taviem brīnumiem. / Kungs, es mīlu namu, kur tu mājo, / vietu, kur mīt tava godība”
Vidējā plāksnīte: „PSALM: LXXXIV Wie ieblich …ANNO.1.6.41”
“Psalms: 84.2.3. / Mana dvēsele alkst un vārgst / pēc Kunga pagalmiem, /mana sirds un mana miesa / gavilē dzīvajam Dievam! / 1641. gads”
Plāksnīte labajā pusē: „IESAIA. VIII. CAP.V.20 IA Nach……….1.6.41”
“Jesajas grāmata: 8.21 / Pie bauslības un liecības! Tiešām − tiem, kas tā saka, / vairs neredzēt ausmu! / Grūtumā un badā tie vilksies caur zemi”
Rīgas Doma kancele pieder pie ievērojamākajiem 17. gs. vidus baznīcas mākslas sasniegumiem Austrumbaltijā.
Tobias Heinze ir viens no ražīgākajiem un interesantākajiem 17. gadsimta vidus kokgriezējiem, kuram vienlaicīgi kādu laiku bijušas pat divas darbnīcas – Rēvelē /Tallinā/, kurā jau 1629.g. nodarbināti arī vairāki zeļļi, un Mītavā /Jelgavā/, kas 1632.gadā tiek mantota no tēva. 1647.gadā atgriezies Rēvelē, kur arī miris.
17. gs. vidus kanceles bagātīgais ornamentālais dekors 1817. gada baznīcas remonta laikā aizstāts ar ampīra stila elementiem kokgriezēja Konstantīna Žeļezņikova (Schelesnikow) izpildījumā. Manierisma polihromijas dekorativitāti nomainījis klasicisma vēsums ar kanelūrētām kolonnām, aplikatīvām rozetēm un trausliem festoniem. Laikmetīgi modernus akcentus kancelei piešķīris pirmo reizi Latvijas dekoratīvajā mākslā ienākušais neogotiskais trejlapis, kas kā aplikatīvs ierāmējums ietver katru figūru un kulmināciju sasniedz ieejas portāla vimpergā. Stilistisko daudzveidību papildina barokāli smagnējais Ķelnes tēlnieka Pētera Jozefa Imhofa (Imhoff, 1768–1844) darinātais eņģelis ar bazūni virs kanceles jumtiņa. Pēdējo reizi kancele pārkrāsota 1959.–1962. gadā.
Uz kanceles korpusa attēlotas Kristus un apustuļu skulptūras, uz kāpņu margām – evaņģēlisti:
Portāls ar Jāņa Kristītāja figūru
Evaņģēlists Matejs
Jēzus Kristus
Evaņģēlists Marks
Evaņģēlists Lūka
Evaņģēlists Jānis
Apustulis Jūda Tadejs
Apustulis Jēkabs jaunākais
Apustulis Pāvels
Apustulis Filips
Apustulis Toms
Apustulis Bartomolejs
Apustulis Andrejs
Apustulis Sīmanis
Apustulis Pēteris
Divstāvu kanceles jumtiņa apakšstāva nišās ievietotas kristīgo tikumu personifikācijas, bet torņveida paaugstinājumā – kailu bērnu (eņģeļu) figūras.
Alegorijas kanceles jumtiņa apakšējā stāvā:
Mīlestība, Cerība, Ticība, Žēlsirdība, Gudrība, Taisnība, Mērenība, Izturība, Nevainība, Pazemība, Pacietība
Foto: U.Muzikants 2018